Stādīšanas attālums

• Puspundura auguma ābelēm     3 m
  
• Ķiršiem                                          3 m
• Plūmēm                                         3 m
• Bumbierēm                                   3 m
• Aprikozēm                                     3 m
• Lazdām                                          3- 4 m
• Avenēm, kazenēm                        0.5 m
• Upenēm                                        0.7 m

• Augļukokus stādot tuvāk vienu otram, būs grūtāk tos apkopt- appļaut apdobes, veidot vainagus, jo traucēs blakus koka zari. 
• Lazdas var stādīt gan kā dzīvžogu, gan kā vējlauzi. Otrajā variantā svarīgi nesastādīt pārāk cieši, savādāk vējš netiks cauri lazdām, un dārzā radīsies labvēlīgāks klimats slimību un kaitēkļu attīstībai.
• Attālumam starp divām aveņu šķirnēm jābūt vismaz 1m, jo jaunie dzinumi aizstiepjas tālu, un šķirnes var sajaukties.
  

Vietas izvēle

Vispārējie ieteikumi;

• Nestādīt ieplakās, jo tajās uzkrājas mitrums. Augļukoki, it sevišķi kauleņkoki, ir jūtīgi pret paaugstinātu mitruma daudzumu, to saknes ūdenī neelpo. Risinājums ir veidot uzbērumu- savest vairākas ķerras augsnes, lai stādiņš būtu 30-40 cm virs zemes, un tad to iestādīt. Tādējādi saknes atradīsies augstāk un būs labāk pasargātas no mitruma. Šāds risinājums Latvijā ir populārs un tiek izmantots jau vairāk kā 100 gadus. Kā arī, pavasaros ieplakās uzkrājas aukstais gaiss, un ir lielāka iespēja stādam ciest salnās. 
• Nestādīt stādus virs āderēm un vietās ar augstu gruntsūdens līmeni. Lai samazinātu tādu vietu nelabvēlīgo ietekmi, var izmantot augstāk minēto metodi ar pakalniņu veidošanu.
• Izvēlies stādam piemērotu augsni- lielākā daļa augļukoku un ogulāju labi augs smilšmāla augsnēs, vidēji labi mālsmilts, bet vissliktāk smilšu un māla augsnēs. Avenes labāk jutīsies mālsmilts augsnē. Smilts augsnes ir barības vielām nabadzīgākas un ar zemu siltumietilpību,  tāpēc smilts augsnēs stādiņiem ir lielāks risks ciest no sala. Smilts augsni var uzlabot, apdobē ierokot vairākus spaiņus māla. Mālainās augsnēs labi jutīsies valrieksti.
• Augsnes skābums. Augļukokus un avenes var droši stādīt nedaudz skābā augsnē- pH 5.5-6, kamēr upenēm labāks patiks neitrālāka augsne- pH ap 6-6,5.
• Ir koki, kurus var stādīt tur, kur citi neaugs- tie ir krietni pieticīgāki vietas izvēlē. Lazdas, pīlādži un valrieksti, parasti aug tur, kur ābeles, plūmes un citi neaug vai aug slikti.

Stāda izvēle

• Vislabākie ir kailsakņu stādi ar lielām, skaistām saknēm. Konteineru stādiem sakņu sistēma nav redzama un mazas, nekvalitatīvas vai iekaltētas saknes paliks nepamanītas.
• Jāizvēlas stādi, kas auguši netālu, jo tad viņi gadu vai divus jau būs ziemās norūdījušies un pieraduši pie tāda paša klimata kā jūsu dārzā.
• Jāizvēlas 1 vai 2 gadus veci stādiņi, jo jauni stādi labāk ieaugas jaunā vietā. Tāpat kā cilvēkiem- uz vecumu arvien grūtāk ir pārvākties un iedzīvoties svešā vietā.
• Stādiem jābūt bez redzamām slimību pazīmēm.
• Viengadīgiem stādiem parasti sānu dzinumi vēl nav izauguši, bet divgadīgus stādus jau var iegādāties ar izveidotiem skeletzariem, kas nozīmē, ka jums būs vieglāk veidot vainagu, apkopt kociņu. 
• Konteinerstādus jāizvēlas vasarā, jo tad kailsakņu stādus tirgot nedrīkst, bet pavasarī un rudenī jāstāda kailsakņi. Konteinerstādi parasti ir dārgāki, bet nesniedz labāku kvalitāti- tikai papildus iespēju stādu stādīt vasarā.
• Stāda lielums- ja tas ir ievērojami mazāks nekā citiem stādiem, labāk tādu neizvēlēties. Arī pārlieku milzīgi stādi ir jāapskata pirms ņemat tos ciet- vai skeletzari nesākas pārāk augstu- virs acu augstuma, vai stādam jau nav vairāk par 2-3 gadiem, vai saknes ir pietiekami lielas priekš tik liela stāda.
• Stādus ar divām vai vairāk galotnēm labāk neizvēlēties, bet ja izvēlaties, tad jāatstāj tikai viena galotne, pārējās jāizgriež.
• Stādīt un izaudzēt par īstu skaistuli var arī neiskatīgu un mazu stādu, bet tas prasa ļoti rūpīgu kopšanu, mēslošanu, veidošanu- lielāku darbu nekā nepieciešams, ja izvēlas kvalitatīvu stādu.

Stādīšana

Kad esat izvēlējušies vietu kur stādīt un iegādājušies stādiņu, ir pienācis laiks izrakt bedri. Bedrei jābūt pietiekami platai, lai tajā ietilptu visas auga saknes un tās nebūtu saliektas. Augļu kokiem bedres dziļums ir tik liels, lai, tajā ieliekot stādiņu, tā acojuma vieta atrastos virs zemes, savādāk zudīs potcelma augumu samazinošā ietekme. Vislabāk stādīt tik dziļi, cik augs ir audzis stādaudzētavā. Arī avenes, valriekstus, lazdas, vīnogas, bārbeles, nevajag stādīt dziļāk kā viņas ir augušas stādaudzētavā. Dziļāk var stādīt upenes, jāņogas, aronijas, jo tas veicina jaunu dzinumu augšanu un tāpēc uzlabojas nākotnes ražas lielums. Mēslošana- bedrē var likt tikai labi sadalījušos kompostu, kūtsmēslus, pirms tam tos sajaucot ar zemi attiecībā 1:3. Svaigi kūtsmēsli var saknes apdedzināt, un koks tādēļ nīkuļos vai pat aizies bojā. Ja ir tikai svaigāki kūtsmēsli, tad tos var aprakt apkārt kokam, jo tad, kamēr stādiņš izdzīs jaunas saknes, kas aizniegsies līdz šim mēslojumam, tas jau būs daļēji sadalījies.  Kad stādiņš ir ielikts vietā, tas jāapber ar irdenu, no nezālēm atlasītu, zemi un kārtīgi jāaplaista ar vismaz vienu lejkannu ūdens, lai zeme piespiestos pie saknēm, tādejādi saknes ātrāk izdzīs jaunās bārkšsaknes un labāk ieaugsies jaunajā vietā. Pēc aplaistīšanas zeme ap stādiņu jāpieblīvē ar kājām, vēlreiz jāsalaista un, kad zeme ir nedaudz apžuvusi, tā jānobārsta ar sausu, irdenu zemes kārtiņu, lai tā tik ātri neizžūtu. 

Šķirnes izvēle

   Jāizvēlas šķirnes, kuras ir Latvijas apstākļiem piemērotas - ir pietiekami ziemcietīgas un pagūst laikus ienākties. Piemēram, ābele Rubīns. Ir divas dažādas Rubīnu šķirnes- kazahu un čehijas. Kazahu Rubīns ir ar labu ziemcietību, bet čehu Rubīns bieži vien nosalst pat Dobelē. Tāpat ir dažādas rudens aveņu šķirnes, ar dažādiem ienākšanās laikiem. Jāizvēlas tādas, kas ienākas agrāk, augusta sākumā, vidū, nevis tādas, kas ienākas septembrī, jo, ja būs slikti laika apstākļi un agras salnas, tad prieks par rudens ogām būs īss.

   Jāprasa pārdevējam, vai šķirne ir pašauglīga, vai arī tai ir nepieciešama cita, tajā pašā laikā ziedoša, šķirne aputeksnēšanai. Vismaz divas šķirnes ir jāstāda saldajiem ķiršiem, jo Latvijā nav pašauglīgu šķirņu ar labu ziemcietību. Arī bumbieres labāk ir stādīt vismaz divas šķirnes, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, šķirne Suvenīrs, kura ir pašauglīga.  Plūmēm arī lielākoties ir vajadzīgas divas šķirnes. Diploīdās plūmju šķirnes vislabāk aputeksnē Kaukāza plūme, bet mājas plūmēm ir vajadzīgas citas, tajā pašā laikā ziedošas, mājas plūmju šķirnes. Vai arī jāizvēlas pašauglīga šķirne, piemēram Viktorija. Labāk izvēlēties šķirni, kurai ir gan garšīgi augļi, gan laba ražība, slimībizturība un kas ir viegli kopjama. Ir pieejamas šķirnes, kas apvieno visas šīs īpašības, kā arī tādas, kas sagādā vairāk problēmu, nekā sniedz gandarījumu. Piemēram, ābeļu škirne Sinap Orlovskij- tai ir milzīgi, skaisti, saldskābi  āboli, bet āboli slimo ar fizioloģisku kaiti- korķplankumainību, tāpēc tai augustā ir nepieciešami kalcija smidzinājumi uz augļiem, lai tie glabātos. Tāpat arī šķirnei ir spēcīgi augošs vainags, tāpēc tā ir vairāk jāveido, lai iegūtu labas kvalitātes augļus.                             Nekautrējieties un runājiet ar pārdevēju.

Kopšana pēc iestādīšanas

• Ja zeme sausa, tad ik pa dažām dienām būtu iesteicams stādiņus aplaistīt. 
• Rudenī papildus mēslot nav vajadzības, bet pavasarī var uzkaisīt kompleksos minerālmēslus vai amonija nitrātu, ja gaidāmi nokrišņi tuvākajās dienās. Sausā laikā minerālmēsli neiedarbojas. Vēsā pavasarī, kad saplaukušas lapas var iedot lapu mēslojumu. Tāpat lapu mēslojumu var dot vasarā ik pa adivām nedēļām, augi būs pateicīgi. Pēc jāņiem ieteicams dot lapu mēslojumu bez slāpekļa.
• Rudenī pēc lapu nobiršanas augi būtu jaapsien ar avīzēm, vecām luptām, jāiežogo, lai tos ziemā un pavasarī neapskādētu stirnas un zaķi. Augus nedrīkst aptīt ar neelpojošiem materiāliem kā plastmasas maisiņi, jo tad augi izsutīs un var pat aiziet bojā. 
• Rudens avenes rudenī, pēc ražas novākšanas nogriež līdz zemei- pavasarī tām izaugs jaunie dzinumi.
• Jaunu iestādītu upeņu krūmu apgriež līdz 3-4 pumpuru augstumam (aptuveni 20cm), lai tas izaudzētu vairāk dzinumu un nākotnē dotu lielākas ražas.
• Ogulājiem ieteicams izgriezt vājāus, tievus, mazus dzinumus, jo tie nekādu lielu ražu tāpat nedo, bet augs būs iztērējis spēku to audzēšanai.
• Jaunās vasaras avenes, ja vasara un rudens ir bijuši ļoti silti, var būt izaugušas ļoti garas un septembra vidū, beigās iepējams nemaz vēl nebūs nobriedušas, tāpēc to galotnes ir jāsaīsina. Nenobriedušiem stādiem samazinās ziemcietība.

Kad stādīt?

   Pavasarī labākais laiks stādīšanai ir aprīlis, tiklīdz zeme ir atlaidusies, līdz maija sākumam kad sāk vērties vaļā stādu pumpuri. Iestādot stādu agrāk tas paspēj labāk iessakņoties un nodrošināt plaukstošās lapas ar tām vajadzīgajām barības vielām un ūdeni. 

   Rudenī labākais laiks ir septembra beigas, oktobris, bet stādīt var arī līdz salam. Jāstāda stādi, kas jau ir sākuši pārkoksnēties- ir nobrieduši. Ja vasara un rudens ir silti, saulaini, stādi aug ilgāk un nobriest vēlāk, tātad arī būtu jāstāda nedaud vēlāk- oktobrī, nevis septembrī. Rudenī stādīti stādi pirms miera perioda sākšanās vēl paspēs ieaugties jaunajā vietā, izdzīs jaunas saknes un pavasarī sāks augt ar lielāku sparu. 

Ražas uzglabāšana

   Āboliem un bumbieriem labākā glabāšanas temperatūra ir 0,1-3 grādi. Uz dažām stundām temperatūra var noslīdēt nedaudz zem nulles, bet, ja gaidāms liels aukstums un temperatūra būs mīnusos, tad vai nu ir jāieliek pagrabā sildītājs vai augļi jāienes siltākā vietā. Ja tas nav iespējams, tad ar biezu segu tie jāpārsedz. Glabātuvei jānodrošina augsts gaisa mitrums- līdz 95% savādāk augļi sažūs. Noliktavu var laistīt un tajā ziemā var ienest sniegu- tas kūstot arī samazinās glabātuves temperatūru.